Kādi mēs esam

Augsburgas ticības apliecības 1. artikuls runā par Dievu, kā Viņš mums ir atklājies. Tādā pat veidā Augsburgas ticības apliecības 2. artikuls dod mums ieskatu par to, kādi esam mēs, cilvēki, raugoties Dieva acīm. Šeit nav pilnīgs cilvēka attēlojums – kas un kāds viņš ir, piemēram, attiecībās ar līdzcilvēkiem. Turpināt Kādi mēs esam lasīšanu

Trīsvienīgs Dievs

Šeit var arī piebilst, ka nedz Kristus, nedz Sv. Gars nav radības, tādēļ tos arī nevajadzētu sajaukt ar kaut ko no radītās pasaules. Augsburgas ticības apliecība piemin dažus piemērus, kuros var redzēt šīs kļūdas.
Turpināt Trīsvienīgs Dievs lasīšanu

Trīsvienības mācība

Augsburgas ticības apliecība māca, ka luteriskās draudzes ir vienotas senās baznīcas ticībā “dievišķas būtnes vienībai un trim personām”. Trīsvienības mācība ir viens no pašiem grūtākajiem jautājumiem ar ko mums vispār teoloģijā ir jānodarbojas.Tā runā par attiecībām, kādas pastāv Dieva Tēva, Jēzus Kristus un Svētā Gara starpā, lai tādā veidā nepieļautu nopietnas kļūdas Bībeles izpratnē un lai neteiktu, vairāk nekā pati Bībele saka, un galu galā nenonāktu ir spekulācijās. Turpināt Trīsvienības mācība lasīšanu

Kas ir Dievs?

Augsburgas ticības apliecības 1. artikuls vispirms apliecina kristiešu kopējo ticību, ka ir viens Dievs, pasaules Radītājs un Kungs. Viņš ir Radītājs, t.i., Dievs, kas licis rasties visam, kur iepriekš nebija nekā (1. Moz. 1-2). Ja Viņš nebūtu radījis, nebūtu nedz mūsu, nedz pasaules, kurā mēs dzīvojam (Rom.4:17). Arī “neredzamās lietas” – eņģeļi un garīgās būtnes pieder radībai (Kol. 1:16). Pastāv būtiska atšķirība starp Dievu un radību: radība nav dievišķa un Dievs nav radība. Radības, debesu ķermeņu, garu, nozīmīgu personību vai dabas pielūgšana ir elkdievība un ir pretrunā ar Dieva gribu (2. Moz. 20:3-5; Mt. 4:8-11; Ap. d. 14:11- 15; Rom. 1:22-25; Atkl. 19:10).
Turpināt Kas ir Dievs? lasīšanu

Augsburgas ticības apliecība

Augsburgas ticības apliecību sarakstīja Melanhtons, tuvs Lutera draugs un līdzstrādnieks, jo Luters pats toreiz nevarēja tur atrasties. Tā izveidota no veselas virknes iepriekš sagatavotu darbu, kuru autoru vidū ir pats Luters, un arī pašu ticības apliecību viņš atzina par labu. Augsburgas ticības apliecību sarakstīja vācu un latīņu valodā; abi teksti tika iesniegti ķeizaram un uzskatīti par līdzvērtīgiem, lai arī tradicionāli visi tulkojumi tiek veikti no latīņu valodas. Bieži tomēr ir tā, ka šie abi teksti paskaidro un papildina viens otru.
Turpināt Augsburgas ticības apliecība lasīšanu

Cīņa par pareizo mācību

Maldu mācības nav apkarotas vienreiz pa visām reizēm apustuļu laikā. Baznīcas vēsture ir kā gara cīņa, lai saglabātu Kristus vēsti šķistu, gluži tādu, kā to sludināja Kristus apustuļi. Arī šī iemesla dēļ radās nepieciešamība izveidot ticības kopsavilkumus, ticības apliecības, lai pastāvētu pie patiesības un noraidītu maldus.
Turpināt Cīņa par pareizo mācību lasīšanu

Patiesība un nepatiesība, kas tikai pretendē uz patiesību

Kā mēs kļūstam par Dieva bērniem? Pats Dievs ir atbildējis uz šo jautājumu, kad Viņš atklājās, lai vadītu mūs atpakaļ pie sevis. Sākotnēji tas notika caur Vecās Derības praviešiem un ļaudīm, bet beidzot un galīgā veidā caur Jēzu Kristu, Dieva Dēlu (Ebr.1:1-2). To darīdams Kristus ir licis pamatu jaunai sadraudzībai starp Dievu un cilvēkiem, un devis žēlastības līdzekļus, kas mūs ieved šajā sadraudzībā. Par to tad ari runā kristīgā vēsts, kas savā būtībā ir vēsts par Kristu.
Turpināt Patiesība un nepatiesība, kas tikai pretendē uz patiesību lasīšanu