Svētuma meklējumos (10. turpinājums)


Pēdējā laikā tas ir bijis galvenokārt Karls Hols, kas ir deklarējis, ka Dieva piedodošo rīcību no tikumiskā aspekta mēs nevaram pienācīgi pamatot tikai ar to vien, ka vietnieciskās gandarīšanas izpratnē atsaucamies uz propter Christum[1]. Drīzāk gan ir tā, ka Dievs, kuram sākums un gals sakrīt neatkarīgi no laika, taisnošanas aktā jau iepriekš paredz Sevis padarīto galīgo cilvēka attaisnošanu, un, pamatojoties uz šo iepriekš paredzēto piepildījuma mērķi, Viņš tagad, tikai tīri analītiski, attaisno grēcinieku, lai no Sava svētuma, kas ienīst grēku, Viņam nebūtu jādod prom kas vairāk. Tas nav mūsu uzdevums šeit vēlreiz izskaidrot to, kādā mērā šīs domas no tīri vēsturiskā aspekta mēs tiešām varam piedēvēt Lutera teoloģijai. Šajā sakarā ļoti pamatīgi no zinātniskā aspekta šķēpi jau ir lauzti[2]. Mums attiecībā uz evaņģēlisko taisnošanas mācību svarīgs šeit ir tikai šo uzstādījumu sistemātiskais pielietojums. Kā tas bieži notiek, tad arī šeit, no principiāla skatupunkta raugoties, ir iespējams tas, ka uz šā jautājuma nostādnes vēsturisko saturu krīt kāda skaidrojoša gaisma[3].
Turpināt Svētuma meklējumos (10. turpinājums) lasīšanu

Latvieša daba

No pāris gaddesmitiem [1710-1740] savākti dati nedod iespēju galīgi un pilnīgi noskaidrot latviešu zemnieku dabas pazīmes. Taču viņu toreizējā rīcība un svešzemnieku spriedumi par viņiem ļauj izdarīt zināmus secinājumus šai virzienā.*

Turpināt Latvieša daba lasīšanu

Dzīves metamorfozes


Mūsu dzīve – mums piešķirtais esamības laiks šajā pasaulē. Kas ir šī dzīve, kāds ir tās mērķis? Varbūt šāda mērķa nemaz nav? Varbūt dzīve ir tikai mirkļa uzplaiksnījums neaptveramās un neizprotamās esamības virzībā pretī nezināmajam? Varbūt ir pilnīgi vienalga, kas ar mani šajā dzīvē notiek? Varbūt vienīgais atskaites punkts šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, esmu tikai es pats un tas, kā es jūtos, tas, kas man patīk vai nepatīk? Šādu jautājumu, kas vērsti uz mūsu dzīves jeb esamības dziļāku izpratni, ir daudz. Tomēr, uzdodot ikvienu no šiem jautājumiem, mēs jau pašā sākumā it kā apmulstam un saprotam, ka noteiktas, skaidras un pareizas atbildes diezin vai vispār būs iespējams atrast. Tādēļ lielākā daļa cilvēku par dzīvi saka, ka tā ir neizdibināma, sarežģīta un nesaprotama mīkla, kas ar cilvēka gudrību vien laikam nav atminama. „Un arvien, kad es centos izdibināt dziļākās gudrības pamatus un novēroju visu rosību, kas norisinās zemes virsū, es esmu par dievišķās varas izpausmi atzinis, ka cilvēks, ja arī viņš savām acīm neatvēlētu ne mirkli atpūtas ne dienu, ne nakti, tomēr nespēj izdibināt to varu, kas pastāv zem saules, un cilvēks, neraugoties uz visu piepūli, ar kādu viņš cenšas to izdibināt, taču to izdibināt nespēj. Un, pat ja gudrais iedomājas sevi to izdibināt spējam, patiesībā viņš izdibināt to nespēj”. (Sal. māc. 8:16-17) Šie patiesie vārdi pieder visu laiku gudrākajam vīram – ķēniņam Salamanam. Cilvēkam pašam ar saviem spēkiem nav lemts izprast savas esamības noslēpumu, atrast savas dzīves jēgu un piepildījumu. Paliek tikai sāpīgais jautājums: Ko darīt, kā dzīvot? Jo jādzīvo tomēr ir – vai nu mēs to gribam, vai negribam, patīk mums tas vai nepatīk.
Turpināt Dzīves metamorfozes lasīšanu

Konfesionāli luteriskās baznīcas sadraudzības baznīcai Japānā 50. gadadiena


Japāna ir apbrīnojama zeme. Tokijā, kurā kopā ar piepilsētām ir 12 miljoni iedzīvotāju, ir tikpat kā neiespējami uzskriet kādam uz ielas vai metro, kaut arī kustība ir tāda kā skudru pūznī. Cilvēciski raugoties, tur ir perfekta sabiedrība, noziedzības tikpat kā nemaz, visur valda savstarpēja cieņa. Tomēr šķiet, ka visa šī kārtība un labklājība ir balstīta lielās bailēs. Bailēs izdarīt ko tādu, kas apdraudētu šo perfekti funkcionējošo “Šveices pulksteni”. Jo tas nozīmētu pārējās sabiedrības nosodījumu, ko neviens nevēlas piedzīvot. Kaut arī ir smaidīgi, japāņi it nemaz nav atvērti svešiniekiem. Tā ir kā sevī noslēgta pasaule, kurā bez uzaicinājuma ielauzties ir neiespējami. Tādēļ pretēji Eiropas un Amerikas metropolēm, Tokijā neredz dievnamu torņus ar krustiem galā, jo kristīgās baznīcas šeit ir liels retums. Un tomēr – kristieši pasaulē ir uzņēmušies šo šķietami neiespējamo misiju: sludināt Evaņģēliju Japānā.
Turpināt Konfesionāli luteriskās baznīcas sadraudzības baznīcai Japānā 50. gadadiena lasīšanu