Samuēls spriež tiesu pār Israēlu


1.Samuēla grāmatas 7. nodaļa

Pēc ilgām cīņām un kariem ar filstiešiem, pēc veselas nelaimju virknes, jo Tā Kunga Vecās Derības šķirsts it kā tāds karsts kartupelis tika grūstīts un ķerstīts no vienām rokām otrās – visbeidzot visu svētumu svētums atrada pagaidu mājas vietu Kirjat-Jeārimā netālu no Jeruzālemes Abinadaba namā, kur viņa dēlu Ēleāzaru īpaši iesvētīja Derības šķirsta apkalpošanai.

Palūkosimies uz brīdi atpakaļ: kas tad bija noticis, ka svētības, Dieva vadības un aizsardzības Derības šķirsts bija pārvērties it kā grieķu mitoloģijas Pandoras lādē, no kuras laukā bira nelaime pēc nelaimes, posts, sērgas un nāve.

Un noticis bija tā, ka suverēno patvaldnieku Dievu To Kungu un Viņa svētā miera līguma liecību – Derības šķirstu gan israēlieši, gan filistieši bija mēģinājuši pakļaut savām vajadzībām un vēlmēm. Tas bija un ir vēl joprojām, gribas teikt, cilvēku trakums, ka cilvēki iedomājas, ka Dievs ir devis sevi viņu rokās kā spēku, ko lietot savu vēlmju un sapņu piepildīšanai.
Turpināt Samuēls spriež tiesu pār Israēlu lasīšanu

Pēteris, Kornēlijs un viss viņa nams

Pēdējo reizi mēs šķīrāmies brīdī, kad Pēteris, aizvien vēl atrazdamies uz nama jumta, pārdomāja tikko redzēto vīziju. Domājams, ka Pēteris šajā brīdī atcerējās Jēzus vārdus par ēdienu, proti, ka ne jau ēdiens apgāna cilvēku, bet gan vārdi un domas. Mēs, protams, nevaram būt pārliecināti, ka tiešām šādas pārdomas varētu raisīties apustulī, bet mēs nevaram arī noliegt, ka tā tas nevarētu būt. Uz pēdējo iespējamību vedina arī turpmākie notikumi, par kuriem mēs arī pārdomāsim tagad, mēģinot nonākt pie zināmiem secinājumiem.
Turpināt Pēteris, Kornēlijs un viss viņa nams lasīšanu