Ieklausīsimies Dieva teiktajā par to, kā Viņš radīja pasauli, visumu, pilnīgi visu – ieskaitot tevi un mani. Izmantodams Mozu kā cilvēcisko starpnieku, Dievs sniedz pilnīgi uzticamu stāstu par saviem radīšanas darbiem. Vienīgais, kas tieši piedalījās radīšanā, sniedz pārskatu par savu darbu 1. Moz. 1:1-2:3. Sākot ar 1. Moz. 2:4, Viņš sniedz sīkāku aprakstu par vīrieša un sievietes, mūsu pirmo vecāku Ādama un Ievas, radīšanu.
Mēs uzzinām, ka neesam gadījuma rakstura evolūcijas rezultāts. Mēs neesam kādu zemāku dzīvības formu pēcnācēji. Šī pārliecība stingri balstās uz Dieva un Viņa vārda patiesīgumu (lai gan evolucionārie modeļi saskaras ar vēl citām problēmām, ne tikai pret-runām ar Radītāja aprakstu). Mūsu eksistencei ir kāds nolūks, jo mūs ar nolūku ir radījis gudrs un mīlošs Dievs.
Mūsu kopīgie senči – ikviena cilvēka kopīgie senči – bija reāli cilvēki, vēsturiskas personas, kuras Dievs radīja savādāk, nekā Viņš bija radījis visu citu pastāvošo. Dievs radīja Ādamu “no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli” (1.Moz.2:7). Izņemdams vienu no Ādama ribām, Dievs radīja Ievu. Viņš to aizveda pie Ādama, kas uzreiz saprata, ka viņa bija “kauls no mana kaula un miesa no manas miesas” (1.Moz.2:23).
Visu citu Dievs bija radījis no nekā. Viņš bija vienkārši izteicis vārdus: “Lai top,” un viss tapa: izejmateriāli – debess, zeme, ūdens, gaisma – pirmajā dienā, augšējo ūdeņu nodalīšanās no apakšējiem ūdeņiem – otrajā dienā; sauszemes nodalīšanās no ūdens un augu valsts izveidošanās – trešajā dienā; gaismas avoti un laika skaitītāji – saule, mēness un zvaigznes – ceturtajā dienā; zivis, jūras zvēri un putni – piektajā dienā; un zvēri – sestajā dienā.
Lai gan Dievs varēja radīt visu vienā mirklī vai arī ilgākā laika (kas arī ir Viņa radīts) posmā, 1. Mozus grāmata skaidri norāda, ka Dievs izvēlējās veikt savu darbu sešu dienu laikā. Taču Raksti (1. Moz. un citur) pievērš mazāku uzmanību matērijas radīšanai nekā tam, kā Dievs izveidoja radību par cilvēkiem piemērotu dzīvesvietu.
Tieši sestajā dienā Dievs radīja pirmos cilvēkus.
Dievs sacīja pie sevis: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības; tie lai valda par zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi, un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū” (1.Moz.1:26). Mozus šo domu turpina: “Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.”
Ne tikai tā veida deļ, kādā viņi bija radīti, Ādams un Ieva atšķīrās no visa cita, ko Dievs bija radījis, jo viņi bija radīti pēc Dieva tēla, proti, taisnīgumā, nesamaitatībā un svētumā.
Dievs radīja cilvēci sev. Attiecības starp Ādamu, Ievu un Dievu raksturoja pilnīga un cieša vienotība. Mūsu pirmo vecāku griba un vēlmes bija pilnīgā saskaņā ar Dievu, kas viņus bija radījis.