Bet kā? Ko lai mēs darām ar grēku? Svēto Rakstu pārsteidzošā atbilde skan – neko. (Ko gan galu galā miris cilvēks spēj darīt?) “Sirdsapziņas pārmetumi” par grēku neizmainīs cilvēka grēcīgo dabu. Citu vainošana, attaisnojumu meklēšana un “pozitīva domāšana” tikai apgrūtina patiesības meklējumus. Un pat visdedzīgākie un patiesākie centieni un apņemšanās “laboties” neko nevar panākt, jo “ar bauslības darbiem neviens cilvēks” – neviens – “nevar kļūt attaisnots Viņa priekšā” (Rom.3.20).
Viss, ko mēs patiesībā varam “darīt”, ir atzīt, ka mēs neko nevaram darīt. Tieši to Bībele domā ar “grēku nožēlu” – pazemīgi un godīgi atzīt, ka tas, ko Dievs saka par mums, ir taisnība un ka mēs nespējam darīt neko – pilnīgi neko lai palīdzētu sev vai glābtu sevi. Vienīgā pareizā atbilde uz Rakstu vēsti par grēku ir muitnieka lūgšana vienā no Jēzus līdzībām: “Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs” (Lk.18:13).
Tikai atrazdamies šādā pazemīgā stāvoklī, mēs spējam saprast to, ko Dievs tik dedzīgi mums grib atklāt – mēs ne tikai nevaram neko iesākt grēka sakarā, bet mums nevajag neko iesākt. Kādēļ? Jo Dievs visu ir izdarījis mūsu vietā caur savu Dēlu Jēzu Kristu. Dievs mums atklāj mūsu slimību, lai rādītu mums Dziednieku. Viņš mums atklāj mūsu pazudināšanu un bezpalīdzīgumu, lai rādītu mūsu Pestītāju un Palīgu. Viņš mūs “nogalina” ar vēsti par grēku, lai atdzīvinātu ar vēsti par savu Dēlu, Dieva Jēru, kas atņem pasaules grēku (Jņ.1:29).
Ieklausīsimies Luterā:
“Bauslība man uzliek grēkus, bet Dievs tos man atņem un uzliek uz Jēra pleciem. Tur tie piedienas labāk nekā uz manis. Un Dievs grib teikt: “Es redzu, ka grēks smagi gulst uz tevis un tev būtu jāsalūst zem šis smagās nastas, bet Es tevi atbrīvošu, noņemšu no tevis grēku [..] un vienīgi no žēlastības uzlikšu to uz šī Jēra pleciem.” Lai šī aina jums ir dārga. Tā padara Kristu par grēka vergu, tik tiešām, par grēku Nesēju, zemāko, visvairāk nicināto cilvēku, kurš iznicina visu grēku un saka: “Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu (Mt.20:28).””
Lai cik dīvaini tas būtu, diskusijā par grēku ir jāuzsver, ka grēks nav Rakstu galvenā vēsts. Bībeles galvenā vēsts ir grēku piedošana, ko visai pasaulei ir devusi Jēzus Kristus dzīve, nāve un augšāmcelšanās.
Par šo piedošanu un tās sniegto “jauno dzīvi” vēl daudz ko varētu teikt. Mēs no jauna piedzimstam kā jauna radība svētajā Kristībā. Ik dienas nožēlojot grēkus un lūdzot Dieva piedošanu, mēs kļūstam spējīgi kalpot Viņam un citiem cilvēkiem mīlestībā. Caur vārdu un sakramentu Dieva Gars dod mums spēku “izcīnīt labo cīņu” pret velnu, pasauli un mūsu pašu miesas prātu.
Arī Evaņģēlijs mūs iepriecina pārliecībā, ka kādu dienu visi pūliņi un nopūtas grēka sakarā beigsies un mēs, baltās drānās ģērbušies. pievienosimies debesu korim, dziedot: “Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts, ņemt spēku, bagātību, gudrību, stiprumu, godu, slavu un pateicību! [..] Tam, kas sēd goda krēslā, un tam Jēram, lai ir pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos!” (Atkl.5:12-13). Āmen!