Acīmredzama ir patiesība, ka pastāv Dievs, kas ir radījis un joprojām uztur visas lietas un kas ir gudrs un varens, un labs. Taču ar to vien nepietiek, ka zinām dažus faktus par Dieva būtību.
Īstenībā mums par patieso Dievu ir iespējams zināt, īsti zināt, ārkārtīgi maz, ja vien Viņš mums pats sevi neatklāj. Taču patiesība ir tāda, ka Dievs mums ir atklājis pats sevi.
Šī atklāsme ir atrodama Svētajos Rakstos un Jēzus Kristus personā. “Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis” (Ebr.1:1-2).
Pirmkārt, Dievs mums pavēsta, ka Viņš ir dzīvs. Viņš mums pavēsta, ka Viņš ir. Viņš sevi dēvē par “Es esmu” (2.Moz.3:14); tas ir vārds, kuru, starp citu, Jēzus izmantoja, pasludinot sevi par Dievu: “Jēzus atbildēja “Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es”” (Jņ. 8:58).
Dievs mums dara zināmus svarīgākos faktus par savu dabu, ka Viņš ir viens Dievs (5.Moz.6:4; 1.Kor.8:4), viena nedalāma būtība, bet trīs atšķirīgas personas: Tēvs, Dēls un Svētais Gars (Mt.28:19; 2.Kor.13:13). Tēvs ir patiess Dievs (1.Kor.8:6); Dēls, kas Jēzus personā kļuva par cilvēku, ir patiess Dievs (1.Jņ.5:20; Rom.9:5), un Svētais Gars ir patiess Dievs (Ap.d.5:3-4).
Taču pastāv nevis trīs dievi, bet gan viens Dievs. Augsburgas ticības apliecības 1. artikuls skaidro:
“Mūsu baznīcas māca [..] par Dievišķās Būtības vienību un trim personām, ka ir patiesi un jātic bez kādas šaubīšanās, proti, ka ir viena Dievišķa Būtība, kas tiek saukta un ir Dievs, – mūžīgs, nemiesisks, nedalāms, ar neizmērojamu varu, gudrību un labumu, visu redzamo un neredzamo lietu Radītājs un Uzturētājs.”
Lūk, to mēs nekad nebūtu paši spējuši izprast. Patiesībā mūsu prāts nespēj pilnīgi izprast Dieva trīsvienīgo dabu pat tad, kad Dievs mums to atklāj!
Taču tieši tā Dievs mums atklāj pats sevi, un līdz ar to jebkurš cits uzskats par Dievu ir cilvēka iztēles auglis un nekas cits kā elkdievība. Tādēļ mums ir jānoliedz jebkurš cits uzskats par Dievu, neskatoties uz to, vai tas ir nedaudz kristīgs (kā unitāristu, mormoņu vai Jehovas liecinieku piedāvātie uzskati) vai nav (kā citu pasaules reliģiju un, piemēram, Jaunā laikmeta kustības sludinātie uzskati).
Dievs mums arī dara zināmu, ka Viņš ir mūžīgs (Ps.90:2), nemainīgs (Mal. 3:6), visuvarens (Lk.1:37), viszinošs (Jņ.21:17), visur esošs (Jer.23:24), svēts un bez grēka (3.Moz.19:2), pilnīgi taisns, taisnīgs un patiess (5. Moz. 32:4), vienmēr uzticīgs saviem solījumiem (2.Tim.2:13), pilnīgi labsirdīgs un laipns (Ps.145:9), žēlsirdīgs (Ps.145:9) un žēlīgs, mīlošs un piedodošs (2.Moz.34:6-7; 1.Jņ.4:8).