Grēks

“”Grēks” nav tikai sliktie darbi, ko mēs darām. Tas ir drīzāk mūsu grēcīgās būtības saknes.”

Šķiet, ka sociologi visur ir vienisprātis – pēc gadu desmitiem ilga intereses zuduma par garīgām lietām, kā rakstīts žurnālā Newsweek, “tagad pēkšņi ir normāli, pat moderni lietot garīguma jēdzienus – dvēsele, svēts, garīgs, grēks.” Pēdējais garīguma jēdziens, grēks, var izrādīties vispārsteidzošākais.

Iespējams, ka mūsdienās ticīgie lieto jēdzienu “grēks” labprātāk nekā agrāk. Taču viņi, šķiet, mazāk nekā jebkad spēj skaidri pateikt, kas tas ir un kāda tam nozīme viņu dzīvē.

Saskaņā ar Barnas grupas veikto aptauju mūsdienās pat “visevaņģēliskākie” jaunieši atzīst, ka ir “neizpratnē” par to, kā atšķirt labu no ļauna. Piecdesmit septiņi procenti ar Baznīcu saistīto jauniešu uzskata, ka nepastāv nekādi objektīvi patiesības standarti, un tikai piecpadsmit procenti nepiekrita apgalvojumam: “Tas, kas vienam cilvēkam konkrētā situācijā ir pareizs, citam cilvēkam, kas nonācis tādā pašā situācijā, var nebūt pareizs.”

Šī atklātība, runājot par grēku, līdzās neskaidrībai, kā to definēt, dāvā Baznīcai milzīgas iespējas.

Daži, protams, jautās, vai vispār ir kāda jēga turpināt šo tēmu, ņemot vērā mūsu vienaldzīgo sabiedrību. Neskatoties uz garīguma jēdzienu atgriešanos, vairums cilvēku joprojām uzskata nopietnu diskusiju par grēku par nepatīkamu, aizvainojošu vai vienkārši nevajadzīgu. Vai nebūtu labāk pievērsties bibliskā vēstījuma “pozitīvajiem” aspektiem – Dieva mīlestībai, piedošanai un pieņemšanai?

Protams, Baznīcai par savu galveno uzdevumu vienmēr jāuzskata sludināšana par Dieva mīlestību Kristū. Tieši tādēļ tik svarīgi palīdzēt cilvēkiem izprast, ko Bībele māca par grēku, jo cilvēki, kas neuztver grēku nopietni, nekad nesapratīs nopietno nepieciešamību pēc Pestītāja vai Dieva mīlestības Kristū svarīgumu.

Līdzās Svētajiem Rakstiem mums ir iespējams izmantot tik daudz izteikumu un piemēru, cik vien vēlamies, lai izskaidrotu, kas ir “grēks” Bet mēs nedrīkstam atstāt bez ievērības pašu vēsti. Jēzus saka: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. [..] Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus” (Mt.9:12-13). Mārtiņam Luteram ir taisnība:

“Ja jūs vēlaties ražīgi iesaistījies teoloģijas vai Svēto Rakstu izpētē un negribat akli lauzties aizvērtos un aizzīmogotos Rakstos, tad par visu vairāk mācieties pareizi izprast grēku.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *