Augsburgas ticības apliecība noliedz, ka
“bez Svētā Gara, vienīgi ar dabīgajiem spēkiem, mēs varētu Dievu pār visām lietām mīlēt, tāpat Dieva pavēles pildīt.”
Cilvēki vienkārši nespēj izvēlēties kļūt par kristiešiem un darīt tādus darbus, kas sasniegtu šo cēlo mērķi.
Augsburgas ticības apliecība gūst šo uzskatu no bibliskās mācības par “iedzimto grēku”, saskaņā ar kuru visi, kas nav no jauna piedzimuši, ir garīgi akli, miruši un Dievam naidīgi (2. Kor. 4:4; Ef. 2:1; Rom. 8:7). Saskaņā ar Augsburgas ticības apliecību iedzimtā grēcīguma dēl cilvēka daba un griba
“iekšējās ierosmes [..] nevarētu panākt, tādas kā dievbijību, uzticību Dievam.”
Augsburgas ticības apliecība citē 1. Kor. 2:14: “Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.” Tādējādi, pat ja neatjaunotais cilvēks izvēlas veikt vislabākos pilsoniskā taisnīguma darbus, tie tomēr ir darbi, kas darīti bez ticības Tam Kungam. Un “bez ticības nevar patikt” (Ebr. 11:6).
Tādēļ neviens nevar pievērsties kristietībai, “aicinot Kristu savā sirdī”, vai kļūt par kristieti, “izlemjot nākt pie Kristus”. Neatjaunotā miesa nespēj radīt pati savu ticību. Mārtiņš Luters jautā:
“Kā lai cilvēks sāk kļūt dievbijīgs jeb kas cilvēkam būtu darāms, lai liktu Dievam mūsos darboties?”
Viņš arī atbild:
“Viss, ko tu iesāc, ir grēks un paliek grēks, lai cik skaisti mums tas šķistu.”
Un viņš piemetina:
“Tava ticība nāk no Viņa, nevis no tevis.”
Bet, ja cilvēks ar priecīgu sirdi ir uzklausījis labo vēsti un noticējis, ka Jēzus ir viņa Pestītājs, tad Dievs ir jau aizdedzis viņā ticības liesmu caur Evaņģēliju! Tam nav nekāda sakara ar gribasspēku.
Tāpat arī brīvā nav iemesls tam, kādēļ Dievs izredz tos, kas tiek pestīti. Pirms viņi noticēja vai jebko vēlējās. Viņš izredzēja viņus no iesākuma, lai tie tiktu pestīti ticībā patiesībai (2. Tes. 2:13). Šis jautājums ir izraisījis daudzas nepatīkamas nesaskanas, piemēram pirms vairākiem gadiem, mūsu pašu Baznīcas ilgo konfliktu ar uzskatu, ka Dievs izredzēja tos, kurus Viņš paredzēja kļūstam par ticīgiem viņu brīvās gribas lēmuma rezultātā. Kāds personāžs kādā tā lai ‘ka romān ā izteica šo domu šādi: “Cilvēks nevar cerēt tikt ievēlēts, ja viņš nepiekrīt kļūt par kandidātu.” Bet neviens nespēj radīt savā sirdī ticību; tai jāsākas no Dieva.