Kā augšāmcelta miesa

Luteriskās ticības apliecības grāmatas izmanto arī kapa metaforu, kā Konkordijas formulā:

“Tā nu gluži kā cilvēks, kas ir miris miesīgi, paša spēkiem nevar sagatavoties vai darīt sevi spējīgu atkal saņemt laicīgo dzīvību, tāpat cilvēks, kas ir garīgi miris grēkos, nevar saviem spēkiem pievērsties vai sagatavoties garīgās, debesu dzīvības un taisnības saņemšanai.”

Pievēršanās ticībai nozīmē garīgu atdzimšanu un jaunu Dieva radību.

Ticīgais ir kā cilvēks, kas atmodināts no mirušajiem. Pēc šīs “augšāmcelšanās” visi viņa lēmumi, ticības apliecināšana Kristum un Viņa piesaukšana lūgšanās ir šīs jaunās dzīvības izpausmes, kas turpina “palikt Dieva žēlastībā” (Ap. d. 13:43).

Šajā augšāmcelšanās stāvoklī tiek atjaunota kristieša griba. Tā spēj izmantot savu lemtspēju svētītā veidā, un tā var sadarboties ar Dievu, pieņemot lēmumus, kā Viņam kalpot, tāpat kā to darīja Mozus (Ebr. 11:25), Marija (Lk. 10:42) un mācekļi (Mk. 14:7). Mēs vairs neesam akmeņi, bet gan jauna radība – dzīvi Jēzus Kristus spēkā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *