“Kas?” un “Ko?”

Savā ziņā teoloģija sastāv no atbildēm uz diviem vienkāršiem jautājumiem. Pirmkārt, “kas”? Kas tiek pausts Evaņģēlijā? Kas ir mācība par attaisnošanu? Mēs esam īsumā atbildējuši uz šo jautājumu. Taču uzdevums nav pabeigts, pirms neesam atbildējuši uz otru jautājumu: “Ko?”

Tātad – ko tā nozīmē? Ko sevī slēpj doktrīna par attaisnošanu? Tātad ko? Ko tas nozīmē, ka mēs esam attaisnoti Dieva priekšā nevis bauslības darbu dēļ, bet no žēlastības Kristus dēļ, ticībā? Ko tas nozīmē, ka mūsu lielākā problēma ir atrisināta?

Tas mums nozīmē visu. Tā kā Evaņģēlijs atzīst mūs par taisniem Dieva priekšā, mums paveras jauna realitāte, kas balstās ticībā Kristum. Pāvils saka: “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns” (2. Kor. 5:17).

Dzīvot šo jauno dzīvi ticībā Kristum nozīmē, ka kristietis vairs ne-dzīvo sevī. Evaņģēlija aicinājums ir savā ziņā aicinājums dzīvot ārpus sevis — mēs dzīvojam Kristū ticībā un savos līdzcilvēkos mīlestībā. Evaņģēlija aicinājums ir aicinājums atbrīvoties no mūsu vecās dzīves ierobežojumiem, no mūsu vecā savtīgā dzīvesveida.

Mācība par attaisnošanu nozīmē, ka mēs vairs nedzīvojam kā iepriekš, patmīlīgi glabājot savus labos darbus priekš sevis. Patiesībā mēs tagad zinām, ka mums nav nepieciešami mūsu labie darbi, lai iegūtu Dieva labvēlību. Ticībā mums jau pieder Jēzus pilnīgie labie darbi. Dieva priekšā mēs jau esam pilnīgi, gluži kā mūsu Kungs ir pilnīgs. Nē, mums vairs nav nepieciešami mūsu labie darbi, tādēļ mēs tos varam sniegt saviem tuvākajiem, kuriem tie dažreiz tik ļoti vajadzīgi.

Tieši to mūsu labā dara Evaņģēlijs par grēcinieku attaisnošanu žēlastībā, ticībā Jēzum Kristum. Tas mūs aicina dzīvot ārpus sevis; tas mūs aicina dzīvot Kristū ticībā un savos tuvākajos mīlestībā.

Attaisnošana nozīmē tieši to.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *