Mazais katehisms apraksta Kristības ietekmi šādiem vārdiem:
“Tā dara, ka grēki top piedoti, atpestī no nāves un velna un dāvā mūžīgo svētlaimi visiem tiem, kas tic, ko Dieva apsolījuma vārdi saka.”
Šeit atkal atklājas abas došanas un saņemšanas daļas – dāvana, kas dota ar un ticība, kas šo dāvanu saņem.
“Kā ūdens var darīt tādas lielas lietas?”
Ikviens no mums ir iemācījies apliecināt:
“Ūdens to gan nedara, bet Dieva vārdi, kas pie ūdens klāt, un ticība, kas saistās ar tādiem Dieva vārdiem ūdenī.”
Tomēr mēs nepārstājam izmantot Kristību līdz ar Kristus svētības sākotnējo saņemšanu. Mēs turpinām saņemt no Kristības dāvanām spēku un izturību ikdienas dzīvei. Būtībā Sv. Pāvils, pieminot savas vēstulēs Kristību, ikreiz to dara, lai mudinātu savus lasītājus dzīvot tā, kā dzīvo tie, kas ir piedzimuši no jauna, nevis tie, kuri joprojām dzīvo saskaņā ar veco dzīvi, kas ir pakļauta miesai (piem., Rom. 6; 1. Kor. 12; Tit. 3).
Tādēļ nav nekāds brīnums, ka katehisms mums māca izmantot Kristību katru dienu, nomirstot grēkam un augšāmceļoties jaunai dzīvei. Dzīvot atjaunotu dzīvi nozīmē dzīvot ikdienas gaidās un cerībā saņemt Dieva labestību, kas pastāv mūžīgi.