Pamatjautājums par grēku

Saskaņā ar vienu no luteriskajām ticības apliecībām, Šmalkaldes artikuliem, arī mums

“jāapliecina, kā to saka Sv. Pāvils Rom. 5:12, ka grēks ir nācis no Ādama, viena cilvēka, kura nepaklausības dēļ visi ir kļuvuši par grēciniekiem, pakļauti nāvei un velnam. To sauc par iedzimto grēku jeb pamatgrēku.”


Pievērsīsim uzmanību vārdam “iedzimts”. Kad izdzirdam vārdu “grēks”, mēs, iespējams, domājam par vienu vai vairākiem nepareiziem darbiem, mēs pievēršam uzmanību sekām, nevis cēlonim, drīzāk simptomiem, nevis patiesajai problēmai. Atsaucoties uz Jēzus vārdiem Mt.12:33, Luters norāda, ka

“mēs neesam grēciniek tāpēc, ka grēkojam – vienreiz šādi, citreiz citādi, bet mēs grēkojam, jo esam grēcinieki vēl pirms grēkošanas. [..] ļauns koks un ļauna sēkla rada ļaunus augļus, un no ļaunas saknes nekas cits nevar izaugt kā vien ļauns koks.”

Cik nopietns ir mūsu grēcīgais stāvoklis? Luters domā – tas ir daudz ļaunāks, nekā mēs to varam saprast vai iedomāties. Viņš raksta:

“Ar īpašas dievišķas žēlastības palīdzību neviens pilnībā nesaprot un nejūt, ko nozīmē grēks un bauslības spēks. Ja sirdsapziņa patiesi aizskartu un mocītu cilvēku, ja viņš patiesi izjustu grēka smagumu un lielumu, viņš nedzīvotu ilgi, pat ja uzreiz nenomirtu.”

Tas, ko mēs spējam saprast, izskatās pietiekami nepatīkami. Augsburgas ticības apliecība māca, ka iedzimtā grēka dēl mēs esam piedzimuši “bez dievbijības, bez paļaušanās uz Dievu”. Mēs ne tikai nespējam ticēt Dievam, bet arī esam pilni “ar ļaunu iekāri” – no ieņemšanas “ieprogrammēti” sacelties pret Viņu.

Mūsu sirds, prāts un griba ir tik ļoti grēka samaitāti, ka mēs dodam priekšroku naidpilnam Sātana, pasaules un savas miesas izsmieklam, nevis Dieva laipnajai un mīlošajai balsij. Tā rezultātā, gluži kā ūdens no indīga strauta, “no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi” (Mt.15:19) un visa veida “reāli grēki” – samaitātas domas, vārdi un darbi, kurus Dieva bauslība skaidri pasludina par pretējiem Dieva svētajai gribai.

Taču mums visnepatīkamākā vēsts sludina, ka “šī slimība jeb iedzimtā vaina [..] pazudina un ieved mūžīgajā nāvē”. Lai gan arī (un jo īpaši) šī patiesība ir jāsludina mīlestībā (Ef.4:15), nav nekā mīloša, ja tā tiek izskaistināta vai no tās izvairās. Grēks nogalina. Grēks nolād. Grēks nolemj cilvēku mūžīgai ellei – neatgriezeniskai un pilnīgai nošķirtībai no Dieva. Tieši tādēļ grēks ir jāaplūko tik nopietni – un pret to ir jāizturas nopietni.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *