Patiesība un nepatiesība, kas tikai pretendē uz patiesību

Kā mēs kļūstam par Dieva bērniem? Pats Dievs ir atbildējis uz šo jautājumu, kad Viņš atklājās, lai vadītu mūs atpakaļ pie sevis. Sākotnēji tas notika caur Vecās Derības praviešiem un ļaudīm, bet beidzot un galīgā veidā caur Jēzu Kristu, Dieva Dēlu (Ebr.1:1-2). To darīdams Kristus ir licis pamatu jaunai sadraudzībai starp Dievu un cilvēkiem, un devis žēlastības līdzekļus, kas mūs ieved šajā sadraudzībā. Par to tad ari runā kristīgā vēsts, kas savā būtībā ir vēsts par Kristu.

Tamdēļ ir tik svarīgi, ka top saglabāta tīra. Jo būtībā ir tā – ja kaut kas ir patiess, tad kaut kas ir arī nepatiess, tāds kas tikai pretendē uz patiesību. Un loģiski, ka to starpā izraisās cīņa. Kristus vēsts patiesība ir tik loti nozīmīga, tāpēc ka no tās ir atkarīga cilvēka pestīšana: caur to top glābti, nākdami pie ticības Jēzum Kristum kā sava glābējam un kļūst par Dieva bērniem.

Turpretī, ja tā tiek aptumšota un pārprasta tās svarīgākajās daļās tas cilvēku var vest maldos, prom no ticības un sadraudzības ar Dievu (Rom.16:17; 1.Tim.4:1; 6:20-21; 2.Tim.2:23-26; Tit.1:10-11; 3:10-11; 2.Pēt.2:1-3).

Jau Jaunajā Derībā mēs novērojam, ka kristīgās ticības būtiskais saturs bieži tiek ietverts īsās tēzēs (Rom.10:9; Fil.2:6-11). Ar šo tēžu palīdzību bija iespējams izteikt savu ticību un tai pat laikā arī noraidīt maldu mācību: “.. ikviens gars, kas apliecina Jēzu Kristu, miesā nākušu, ir no Dieva. Un ikviens gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, tas ir antikrista gars..”.(1.Jņ.4:2-3) “neviens nevar teikt: “Kungs ir Jēzus,” kā vien Svētajā. Garā.” (1.Kor.12:3)

Jau pašā Jaunajā Derībā mēs redzam, ka apustuļiem bija nepieciešams norobežoties no maldu mācībām. Un tie darīja to gandrīz biedinošā nopietnībā. Apustulis Pāvils nosoda tos, kas sludina “citu Jēzu nekā to, ko mēs esam sludinājuši” un “citu Evaņģēliju nekā, ko esat pieņēmuši,” un sauc tos par “melu apustuļiem, viltīgiem strādniekiem” (2.Kor.11:4, 13-14). Un Gal.1:6-9 viņš izteic lāstu pār tiem, kas sagroza Kristus Evaņģēliju, jo “cita” Evaņģēlija nav, kā vien tas vienīgais: “Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu Evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *