Kādi mēs esam

Augsburgas ticības apliecības 1. artikuls runā par Dievu, kā Viņš mums ir atklājies. Tādā pat veidā Augsburgas ticības apliecības 2. artikuls dod mums ieskatu par to, kādi esam mēs, cilvēki, raugoties Dieva acīm. Šeit nav pilnīgs cilvēka attēlojums – kas un kāds viņš ir, piemēram, attiecībās ar līdzcilvēkiem. Turpināt Kādi mēs esam lasīšanu

Trīsvienīgs Dievs

Šeit var arī piebilst, ka nedz Kristus, nedz Sv. Gars nav radības, tādēļ tos arī nevajadzētu sajaukt ar kaut ko no radītās pasaules. Augsburgas ticības apliecība piemin dažus piemērus, kuros var redzēt šīs kļūdas.
Turpināt Trīsvienīgs Dievs lasīšanu

Trīsvienības mācība

Augsburgas ticības apliecība māca, ka luteriskās draudzes ir vienotas senās baznīcas ticībā “dievišķas būtnes vienībai un trim personām”. Trīsvienības mācība ir viens no pašiem grūtākajiem jautājumiem ar ko mums vispār teoloģijā ir jānodarbojas.Tā runā par attiecībām, kādas pastāv Dieva Tēva, Jēzus Kristus un Svētā Gara starpā, lai tādā veidā nepieļautu nopietnas kļūdas Bībeles izpratnē un lai neteiktu, vairāk nekā pati Bībele saka, un galu galā nenonāktu ir spekulācijās. Turpināt Trīsvienības mācība lasīšanu

Kas ir Dievs?

Augsburgas ticības apliecības 1. artikuls vispirms apliecina kristiešu kopējo ticību, ka ir viens Dievs, pasaules Radītājs un Kungs. Viņš ir Radītājs, t.i., Dievs, kas licis rasties visam, kur iepriekš nebija nekā (1. Moz. 1-2). Ja Viņš nebūtu radījis, nebūtu nedz mūsu, nedz pasaules, kurā mēs dzīvojam (Rom.4:17). Arī “neredzamās lietas” – eņģeļi un garīgās būtnes pieder radībai (Kol. 1:16). Pastāv būtiska atšķirība starp Dievu un radību: radība nav dievišķa un Dievs nav radība. Radības, debesu ķermeņu, garu, nozīmīgu personību vai dabas pielūgšana ir elkdievība un ir pretrunā ar Dieva gribu (2. Moz. 20:3-5; Mt. 4:8-11; Ap. d. 14:11- 15; Rom. 1:22-25; Atkl. 19:10).
Turpināt Kas ir Dievs? lasīšanu

Tikai viens Vidutājs

Pirms reformācijas cilvēki bija sākuši vērsties pie citiem, nevis pie Jēzus, kā pie saviem “vidutājiem”. Daudzi pielūdza svētos un Jēzus Kristus māti un lūdza viņu aizstāvību Dieva priekšā.
Turpināt Tikai viens Vidutājs lasīšanu

“Vidutāja” parādīšanās

Parādās Jēzus. Pats Dievs kļūst par cilvēku un novērš plaisu, kuru mēs esam radījuši starp Viņu un sevi. Viņš un vienīgi Viņš spēj mūs glābt no mums pašiem un no Tēva dusmām.
Turpināt “Vidutāja” parādīšanās lasīšanu

Kā augšāmcelta miesa

Luteriskās ticības apliecības grāmatas izmanto arī kapa metaforu, kā Konkordijas formulā:

“Tā nu gluži kā cilvēks, kas ir miris miesīgi, paša spēkiem nevar sagatavoties vai darīt sevi spējīgu atkal saņemt laicīgo dzīvību, tāpat cilvēks, kas ir garīgi miris grēkos, nevar saviem spēkiem pievērsties vai sagatavoties garīgās, debesu dzīvības un taisnības saņemšanai.”

Pievēršanās ticībai nozīmē garīgu atdzimšanu un jaunu Dieva radību.
Turpināt Kā augšāmcelta miesa lasīšanu

Kā akmens

Augsburgas ticības apliecība noliedz, ka

“bez Svētā Gara, vienīgi ar dabīgajiem spēkiem, mēs varētu Dievu pār visām lietām mīlēt, tāpat Dieva pavēles pildīt.”

Cilvēki vienkārši nespēj izvēlēties kļūt par kristiešiem un darīt tādus darbus, kas sasniegtu šo cēlo mērķi.
Turpināt Kā akmens lasīšanu

Ne gluži kā akmens

Luteriskās ticības apliecības grāmatas neapgalvo, ka cilvēkiem nepiemīt pilnīgi nekāda brīvā griba. Augsburgas ticības apliecība apraksta, ko cilvēku dabīgās spējas var izlemt un vēlēties dabīgajā stāvokli, kurā viņi ir piedzimuši:

“Cilvēka gribai ir kaut kāda brīvība piepildīt pilsonisko taisnīgumu un izvēlēties prātam pakļautas lietas.”

Viņi nav kā akmeni.

Turpināt Ne gluži kā akmens lasīšanu