Pagaidām

Dievam nav jāgaida līdz pastardienai, lai spriestu savu tiesu. Piemēram, Luters paredzēja Dieva sodu vāciešiem, jo viņi nepieņēma Evaņģēliju, kuru bija atjaunojusi reformācija. Mēs nevaram iedomāties sevi Dieva vietā, taču mēs apzināmies, ka Dievs soda, neatklājot Evaņģēliju tiem, kas to nepieņem.
Turpināt Pagaidām lasīšanu

Millenārisms

Lai gan reformācijas laikā visas puses vienojās par Kristus redzamo atkalnākšanu, anabaptisti gatavojās Viņa atnākšanai, mēģinot nodibināt pasaulīgu valstību. Viņu neveiksmīgais sociālais eksperiments balstījās uz maldu mācību, ko dēvē par “millenārismu”, kas latīņu valodā nozīmē tūkstošgadi.
Turpināt Millenārisms lasīšanu

Mirušo augšāmcelšanās

Romas katoļi pilnībā piekrita luterāņiem tajā, ko māca Apoloģija:

“Pasaules galā parādīsies Kristus un atmodinās visus mirušos, piešķirot mūžīgu dzīvību un mūžīgu iepriecu dievbijīgajiem un nolādot bezdievjus nebeidzamām mocībām kopā ar velnu.”

Turpināt Mirušo augšāmcelšanās lasīšanu

“Divas valstības”

Viss iepriekš minētais ir kļuvis pazīstams kā luteriskā mācība par “divām valstībām”. Tas nozīmē, ka skaidrā atšķirība starp bauslību un Evaņģēliju prasa tikpat skaidru atšķirību starp kristiešu pienācīgo attieksmi pret Baznīcu un valsti.
Turpināt “Divas valstības” lasīšanu

Jaunas Baznīcas un valsts attiecības

Lutera īstenotā Baznīcas reformācija lika pamatus jaunām Baznīcas un valsts attiecībām. Lai gan tā nepieprasīja Baznīcas un valsts atdalīšanu (un daudzās luteriskās valstīs Baznīcas un valsts sfēru sajaukums netika mazināts), tai ir pietiekami lielas izaugsmes iespējas Amerikas plurālisma demokrātijas eksperimenta ietvaros.
Turpināt Jaunas Baznīcas un valsts attiecības lasīšanu

Patiesa vienotība un brīvība

Šīs patiesības, protams, no jauna jāpiemēro katrai dienai un laikmetam, kad Baznīca no jauna izskata savu tradīciju nolūku un noderīgumu.
Turpināt Patiesa vienotība un brīvība lasīšanu