“Vai tradīcijas Baznīcā ir labas vai sliktas? Tas atkarīgs no apstākļiem.”
Britu dzejnieks V. H. Odens izsmējīgi rakstīja, ka tradīcija “ir mirušo demokrātija” – tā nozīmē atļaut mūsu senčiem noteikt to, kā mums dzīvot. Cits kristīgs dzejnieks un romānists Dž. K. Čestertons aplūkoja tradīcijas pozitīvākā gaismā:
“Tradīcija nenozīmē, ka dzīvie ir miruši, bet gan, ka mirušie ir dzīvi.”
Vai nu politikā, vai ģimenē, vai Baznīcā nav daudz tādu jautājumu, kas izraisītu tādas kaislības, diskusijas un pat šķelšanos kā jautājums par tradīciju lomu un nozīmi. Tikai daļēji joku var uztvert asprātību, ka svētdienas rītā neievērotas drīzāk paliks doktrināras kļūdas, nevis kāda negaidīta novirzīšanās no tradicionālajām ieražām – piemēram, ziedojumu laika vai svečturu atrašanās vietas izmainīšana.