Trīsvienīgs Dievs

Šeit var arī piebilst, ka nedz Kristus, nedz Sv. Gars nav radības, tādēļ tos arī nevajadzētu sajaukt ar kaut ko no radītās pasaules. Augsburgas ticības apliecība piemin dažus piemērus, kuros var redzēt šīs kļūdas.

Jēzu gan Jaunajā Derībā sauc par “Vārdu” (Jņ. 1:1; 1. Jņ. 1:1) , bet Viņš nav līdzīgs “runātajam vārdam”, nedz sludinātajam vārdam vai arī kādam citam cilvēciskam vārdam. Mēs mēdzam runāt par “garu” dažādās nozīmēs, un tas, protams, nenozīmē, ka Svētais Gars ir tas pats, kas “garīgas” sajūtas cilvēkā vai pats cilvēka “gars”. Ja mums šķiet, ka kaut kur ir “labs gars”, tam nav obligāti jābūt saistītam ar Svēto Garu. Svētais Gars nav arī eņģelis; eņģeļi pieder “neredzamajām lietām”, ko Dievs ir radījis, bet Svētais Gars ir Dievs, kurš pats ir bijis klāt, radot visu pārējo, ko mēs varētu saukt par “garu” (Īj. 33:4; Ps. 104:30; 1. Kor. 2:4-11; 1. Pēt. 1:12).

Ne tikai Tēvs, bet arī Dēls un Svētais Gars, saskaņā ar Jauno Derību, ir Dievs. Kā to savienot ar ticību vienam Dievam? Piemēram, valentīnieši (nosaukti pēc Valentīna) mēģināja atrisināt šo problēmu, sakot, ka Kristus un Sv. Gars ir sava veida izstarojumi no Tēva. Bet tam nevar atrast biblisku pamatojumu, jo tādā gadījumā šie abi, būtu “apakšdievi”, un tā jau ir daudzdievība. Nav arī tā, ka Dievs ir kārtas apzīmējums un trīs personas ir šīs kārtas pārstāvji, gluži kā , piem., trīs cilvēki visi pieder “cilvēku” kārtai. Tādējādi atkal būtu trīs dievi, un tas nav savienojams ar biblisko ticību vienīgajam Dievam.

Mēs atkal varam redzēt, ka tam ir liela nozīme mūsu ticībā. Ja būtu runa par trīs dažādiem dieviem, kur katram ir sava griba, mums būtu jābīstas, ka šie trīs par visu nav vienisprātis. Tas ir absurds, raugoties no bibliskas perspektīvas. Trīsvienības mācība uzsver tieši to, ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir viens Dievs. Un tādējādi savā darbībā ir pilnīgi saskaņoti. Šie trīs nav tikai “vienisprātis”, bet Dievs ir trīsvienīgs Dievs. Tādēļ Kristus un Tēvs ir viens, un Svētais Gars ņems to, kas ir no Kristus un no Tēva, un to pasludinās (Jņ. 10:30; 14:10-11; 16:13-15). Tas nozīmē, ka viss, ko Jēzus Kristus saka vai dara, ir arī Tēva vārdā un viss, ko Svētais Gars dara, ir vienmēr pilnīgā saskaņā ar Tēvu un Dēlu. Piemēram, nav pareizi apgalvot, ka tā ir Svētā Gara atklāsme, ja tā ir pretrunā ar Jēzus darbību. Tādā veidā Tēvs, Dēls un Svētais Gars darbojas kopā, jo tie ir “tās pašas būtnes un varas vienlīdz mūžīgi”.

Tātad Dievs ir “trīs personas”. Tēvs ir Dievs, . Dēls ir Dievs un Sv. Gars ir Dievs. Un tomēr nav trīs dievi, bet viens Dievs. Modāisti apgalvoja, ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars bija “maskas”, ko Dievs lieto, lai vienīgais Dievs pēc kārtas parādītos šajos trīs veidos. Bet, ja mēs ņemam nopietni to, kas rakstīts Bībelē, tad tā tas nevar būt: tas nozīmētu, ka tā nav patiesība. Jēzus, piemēram, runāja par Tēvu un par Svēto. Garu kā citām personām, kas nav Viņš pats. Mēs dzirdām arī par visiem trim vienlaicīgi kā tas parādās vairākās Jaunās Derības vietās (Jņ. 14:16-17; 15:26; Mt. 3:16-17). Nav iespējams, ka ‘tas varētu tā būt. Ir trīs personas, un

“vārds “persona” tiek lietots tādā pat nozīmē, kā šo vārdu šajā sakarībā ir lietojuši baznīcas tēvi, neapzīmējot nedz daļu, nedz īpašību kādā citā, bet to, kas pastāv pats par sevi.”

Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir viena Dieva patstāvīgas personas. Mēs varam, piemēram, griezties ar lūgšanām pie Svētā. Gara, lai ari- vairums kristiešu to dara reti. Tā atkal kļūst skaidrs, ka Trīsvienības mācība ir nozīmīga mūsu ticībai; lai gan tā ir prātam grūti saprotama. Mūsu prāts nespēj satvert Dieva neizmērojamo gudrību (1. Kor. 13:12), bet mums ir jābūt uzmanīgiem, lai mēs neizturētos vieglprātīgi pret to, ko Viņš savā “neizmērojamā labestībā” fratklājis mums par sevi, lai mēs taptu pestīti (Jņ. 1:18; 20:30-31).

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *