Par laimi, neskatoties uz visiem XVI gadsimta teoloģiskajiem strīdiem, par Jēzus Kristus personu nepastāvēja nekādu pretrunu. Šāda vienošanās bija pakāpeniski panākta agrīnajā Baznīcā tikai pēc ievērojamām diskusijām par Jaunajā Derībā attēlotā Jēzus kā patiesa cilvēka un arī paša Dieva Dēla nozīmi.
Atzīdami, pamatojoties Svētajos Rakstos, ka cilvēciskais Jēzus patiesībā bija mūžīgais Dieva Dēls (Jņ.1:1-3, 14-18), kurā “mājo Dieva pilnība miesā” (Kol.2:9), agrīnie kristieši pievērsa uzmanību noslēpumam, kā viena persona varēja būt patiess Dievs un patiess cilvēks. Viņi lasīja Jaunās Derības liecības, kā Jēzus darīja un pieredzēja cilvēciskas lietas – pat neņemot vērā tos pantus, kuros tiek skaidri apstiprināts Jēzus patiesais cilvēciskums (piem., Ebr.2:14 17-18). Viņiem bija ari pazīstami apraksti par Jēzus darbiem. kurus tikai Dievs spētu veikt. Pie tam Jaunās Derības kristieši Jēzu dēvēja par “Kungu” jeb “Kyrios”, ar ko grieķu valodā apzīmē Vecās Derības pestījošo derības Dievu (Jahvi). Un Jaunajā Derībā bija pietiekoši daudz liecību par Jēzus vienlīdzību ar Tēvu un Dēlu (piem., Mt.28:19; Jņ.10:29-30; 2.Kor.13:13).
Vēl svarīgāk ir apzināties, ka šie centieni nebija vienkārši teoloģiski minējumi vai akadēmiska ziņkārība. Agrīnā Baznīca ātri saprata, ka, atbildot uz šiem jautājumiem, uz spēles tika likta pati Jaunā Derība.
Atmest Jēzus patieso dievišķumu vai Viņa patieso cilvēciskumu vai ļaut vienam gūt pārsvaru pār otru nozīmētu sagrozīt Jaunās Derības liecību un apdraudēt pestīšanu, ko Jēzus ir nācis sniegt. No vienas puses, Jēzum bija jābūt patiesam cilvēkam, lai Viņš spētu stāties citu cilvēku vietā. Kāds ceturtā gadsimta Baznīcas tēvs sacīja:
“Tas, kas netika pieņemts [patiess cilvēciskums], netika pestīts.”
No otras puses, Jēzum bija jābūt patiesam Dievam, lai Viņa upuris būtu derīgs visai cilvēcei. Mārtiņš Luters pauda visas Baznīcas vienprātību, paziņodams: ja Kristum atņem Viņa dievišķumu, tad
“nepaliek nekāda palīdzība pret Dieva dusmām un nekāds glābiņš no Viņa sprieduma. Mūsu grēks, ciešanas un izmisums ir tik liels. [..] Jo šim Dieva Dēlam bija jākļūst par cilvēku, jācieš un jāizlej savas asinis.”